tepat

Šodien puišu bērnu namā rīkojām fotosesiju. Sākām ar portretbildēm. Jāatzīst gan,ka ar manu fotoaparātu diezcik labas nesanāca,tomēr likās,ka viņi bija apmierināti. Nākamreiz,kad brauksim pie viņiem,solijām atvest attīstītās bildes.Jā,un kad portretbildes bija sabildētas,sākās trakā bildēšana,kur kaut ko,uz maiņām izmantojot manu fotoaparātu,bildēja gan viņi,gan es,gan Ance. Dažas no bildēm esmu ievietojusi arī šeit,vairākas-mazpazīstamākajā portālā draugiem el vē.Puika,kurš man pagājušajā reizē uzzīmēja zīmējumu-Diwan-ir gaiši brūnajā džemperī ar balto kreklu zem tā. Pozētāji viņi ir visīstākie. Ticu un arī ceru,ka kādreiz no viņiem izaugs vismaz viena slavenība,visdrīzāk,aktieris.Bez pozēšanas viņi prot arī dejot,turklāt,viņiem ir arī lieliska ritma izjūta. Pēc vienas no spēlēm,kuru spēlējām kopā ar viņiem,ar Anci tagad esam iemācijušās dažas jaunas deju kustības,hehe.Viņi to dejošanas spēli spēlēja bez jebkādiem kompleksiem,ja kas.Atšķirībā no mums abām.
Joprojām turpinām iet uz skolām. Aizvakar bija baigi labais nodoms-novadīt sesiju,kurā komandām jāizpilda vairāki atjautības uzdevumi-,bet šī ideja bija pilnīga izgāšanās. Nē,nu, patiesībā,ideja jau bija ļoti laba,tikai kļūda bija šai sesijai izvēlēties 6.klasi. Pēc skolas direktora vārdiem 6.klase vēl esot bērni,bet 7.klase varot tikt sākta uztvert kā pieaugušie.Un šī 6.klase patiešām uzvedās kā pilnīgi bērni-lielākā daļa mūsos neklausijās,uzdevumus pildīja daži un troksnis apkārt valdīja nepārkliedzams. Nākamreiz ņemsim vecākus. Tomēr par spīti tam,Ance saka,ka viņai šīs skolas bērni patīkot.Man laikam tomēr tie bērnu nama bērni.
Jā,tā nu mēs dzīvojam.Krāsu festivālā mēs tomēr tikām pierunātas iziet ārā(tādēļ mēs esot pilnīgi trakas)un rezultātu jūs,iespējams,jau redzējāt.Krāsa no matiem man vēl riktīgi nav izgājusi pat tagad.
Ak jā,no nākamās nedēļas ar Anci pastaigāsim uz vienu no retajām(ļoti retajām)skolām,kuria ir basketbola laukums.Prasmes jāatsvaidzina,ja. Tajā skolā spēlējot arī viens no Indijas kaut kādas basketbola izlases(laikam 14gadnieku),tā kā,ja pēc kaut kādiem gadiem Indijā basketbols būs tik pat populārs cik tagad ir krikets,tad ar Anci visiem stāstīsim,ka bijām tā un tā Indijas izlases basketbolista vienas no pirmajām trenerēm.