Paldies Kullu!

Seezu tagad maajaas Ceesiss un nevaru iisti saprast,ieprieksheejie 3 meeneshi ir vai nav bijushi.Mmm,apkaart vairaaki lakati,rokasspraadzes,jociigas cepuriites un kaajaas “vinju stila”bikses,tad jau laikam ir bijushi tie triis meeneshi.Jaa,un arii bildes datora mapiitee ar nosaukumu “Indija”atgaadina par to.Ar Anci spriedaam,ka labi,ka pametaam to vietu uz taada paceeluma viljnja,jo,ticiet man,Indija var patieshaam nokaitinaat,bet par spiiti tam(un lielaa meeraa rii tam,ka cilveeki biezzi vien daudz ko meedz idializeet)es gribu ,jaa,ljoti gribu atpakalj!!!Par spiiti tam,ka tur pietruuka veljasmashiina,ledusskapis,regulaara elketriiba jau vispaar,normaala uudens padeve kaa arii galja vismaz reizi nedeeljaa,MAN INDIJAS NEPIETIEK!!!!Taisniibas kabad gan jaasaka,ka man nepietiek Kullu ielejas,jo Deli paarpietiek 2aas stundaas un vieniigais,k par to vietu varu pateikt,ka,ja gadijumaa kaadreiz pavadat 3 meeneeshus Indijaa un negribat doties prom,dienu pirms lidojuma pavadiet Deli.
Es iisti neesmu paarliecinaata par to,vai ir jeega rakstiit,cik ljoti man pietruuks un jau pietruukst tur iepaziitie cilveeki(nu nejau tie,kuri nenormaali luureeja uz mums vai tie,kuri ienaaca muusu istabaa,nrko nrdskot un negaaja prom),cik ljoti pietruuks turienes cilveeku pozitiivaa attieksme(nu nejau blenzoshaa,kas ir viena no sliktajaam lietaam),cik man ljoti pietruuks Kalyeli beernu nama puishi,kuri muusu peedeejaa tikshanaas reizee ljaava mums uzvareet visas speeleetajaas speelees,cik ljoti pietruuks iespeeja nopirkt kilogramu kartupeljus un gurkjus par 15 santiimiem,leetaas cenas vispaar(ja Kullu es ar 10 dolaariem varu izdziivot pusnedeelju,tad Helsinku lidostaa es nopirku divus dzeramos un vienu shokolaadi)un,protams,protams daba.Lai gan,ja kaads cilveeks kaadu vietu nosauc par skaistaako vietu pasaulee,taads apziimeejums var buut ljoti subjektiivs,bet domaaju,ka atradiisies pietiekoshi daudz cilveeku,kas par skaistaako vietu gribeetu nosaukt tieshi Kullu ieleju.
Celjot daudz mees neceljojaam un abas zinaam,ka veel kaadreiz noteikti atgrieziisamies Indijaa,jaa,iespeejams,lai arii apskatiitu visus tuuristu objektus,bet,ja nebuusim atbraukushas arii uz Kullu,liksies,ka ir palicis kas neizdariits.Ta kaa,ja kaadreiz braucat uz sho briiniskiigo,briiniskiigo vietu,pabriidiniet arii mani!Un,ja man nepietiks naudas,paardoshu savu labo plaushu un kreiso nieri.Paldies!

zvaigznes

piPirms dazzaam dienaam ar Anci atgriezaamies no Mazaas Tibetas-Dhramsalas,kur ir Dalai Lamas rezidence un daudz,daudz budistu muuku un muukjenju.8 stundu turp un 9 stundu atpakal garo celju iipashi nepiemineesu(205km),tik pateikshu to,ka tas bija apmeeram kaa braukt no Ogres liidz Reexeknei 15.trolejbusaa.Pati Dhramsala jau nenormaali smuka,skaistaakaa vieta,vismaz manupraat,kur esam bijushas liidz shim,aarkaartiigi daudz cilveeku ar taadaam aciim,kaadas patiik mums abeam,bet,nu ljoti jau tuuristiska taa vieta.Pirmkaart,jebkur,kur tu ej,dzirdi:”Yes,please,taxi,please!” vai arii :”Yes,please,room,please!”.Otrkaart,sheit ir nenormaali daudz tuuristu un mums,kaa pie nenormaalas uzmaniibas pieradushaam,saliidzinoshi lielaa ignoreeshana no indieshiem bija kaa duuriens sirdii.Nee nu ja jau taa pavisam godiigi,tad taa uzmaniiba,cik ir sheit,Kullu,ir tomeer par daudz.Aizvakar no riita Chipu muus pamodinaaja,lai paraadiitu vieteej aviizi,kuraa pa puslapu bija bilde ar divaam dusmiigaam baltajaam.Ar Anci visu laiku shausminamies,kur tik briesmiigu bildi vareeja likt aviizee,nu,bet kas padariits,padariits.Buutu gan vismaz uzprasiijushi,vai nevar muus nobildeet,bet nee,jaameegjina no kaadiem kruumiem bildeet divas baltaas briidii,kad vinjaam aciimredzami garastaavoklis nav no tiem labaakajiem.Tagad jau tresho dienu vai katrs piektais Kullu iedziivotaajs uzskata par savu pienaakumu mums to aviizi paraadiit.Shodien,kad naacaam no viena beernunama,pie mums piestaaja mociitis ar diviem puishiem,kas gribeeja muus nobildeet,jo,redz,vinji bija muus redzeejushi aviizee.Jaa,un veel shodien beernunamaa bija kaut kaads zzurnaalists,kas par mums atkal rakstiis kaut kaadai aviizei.Luudzu,samekleejiet man Latvijaa kaadu absoluuti nesmalkjuutiigu cilveeku,kas man paliidzees nolaisties no slavas augstumiem,ja? Savaadaak pieradiishu un sveicinaashu vairs tikai izredzeetos.Njirgaajos,protams.

Prieciigas Lieldienas!

Iisti neesmu paarliecinaata,bet liekas,ka vienaa no ierakstiem biju piemineejusi,ka Kullu ieleja ir iecieniita balto narkomaanu vieta,jo sheit taas var viegli dabuut. Vieglaak Manali,jo taa ir pilna ar tuuristiem,tomeer arii Kullu nebuutu nekaadas probleemas,ja vien ir veeleeshanaas. Mums ar Anci jau divas reizes ir bijushi,kaa smejies,piedaavaajumi un tikai taapeec,ka esam baltaas.Taa kaa zinu,ka sho blogu lasa arii mani vecaaki,tad miiljaa miera labad varu pateikt,ka ar Anci esam pietiekami praatiigas meitenes,lai neko nepirktu no ielu tirgotaajiem.Vispaar ne no kaadiem,ja? Nezinu,kaada ir taa parastaa proceduura(nu,es runaaju par to,kad kaads tirgonis piedaavaa narkotikas),bet shii ieraksta meerkjis ir pastaastiit,kaa tas notika ar mums.Pirmaa reize bija tad,kad gaajaam cauri tirgum un ,visu laiku saucot :”Excuse me!Excuse me! “, muus panaaca kaads puisis muusu gados. Saakumaa vins saaka mums prasiit,vai mees braucam uz vai no Manali,tad saaka staastiit par kaut kaadu savu krievu draugu,kas jau 6 meeneshus kaut kur netaalu dziivojot kaada viesniicaa un tad,redzot,ka mees tiesaam galiigi nesaprotam,kaadeelj shis,kaa mums pirmajaa mirklii likaas,dzeerushais puisis,to visu staasta,vins mums diezgan tieshaa tekstaa pateica,ka,ja mees gribot,vinjam esot “manta”,ko piedaavaat.Lai gan mees laipni atteicaam(skiet,ka Ance pateica ko taadu,kaa “No,thanks”)puisis bija visai neatlaidiigs un tikai tad,kad saprata,ka patieshaam neko nepirksim,vinjs aizgaaja.Tas taa,par vieteejo indieshu tirgotaaju.Aizvakar bija dariishana ar eiropieti,kurs paardod narkotikas citiem eiropieshiem.Es atkal neatceros(jo savus vecos bloga ierakstus man ir slinkums paarlasiit),bet man arii atkal liekas,ka vienaa no ierakstiem biju piemineejusi divus poljus,kas bija vieni no retajiem sheit satiktajiem cilveekiem,kuri zinaaja,kur ir Latvija.Polis gan izraadijaas tikai viens no vinjiem,otrs bija itaalis,un vinji bija iepazinushies tikai sheikt,Kullu.Tad nu aizvakar satikaam iisto poli.Vaards pa vaardam un mees uzzinaajaam,ka polis(Ivo vinjam vaardaa)uz Indiju regulaari celjo kopsh 1991.gada.Bijis pilniigi visaa Indijaa,redzeejis ljoti,ljoti daudz un pat par religjijas lietaam no vinja uzzinaajaam vairaak nekaa no jebkura sheit iepaziitaa indiesha. Jaa,un naakamais,ko vinsh saaka staastiit ir par to,kaadi indieshi ir fucking cheeters un cik ljoti vinjam ir vinji visi apnikushi,tomeer no otras puses vins zinot arii to,ka tad,kad tiksot atpakalj uz Eiropu,vinam peec paaris nedeeljam vajadzeesot atkal Indiju.Ak jaa,atpakalj uz Eiropu un vispaar,aaraa no Himachal Pradesh shtata(tas,ttatad,ir muuseejais)vins netiek taapeec,ka gaida savu tiesu,jo kaadu laiku atpakalj vins bija iekritis par narkotiku paarvadaashanu.Nu jaa,un tad nu vins izpluuda par savu narkotiku diilera dziivi.Vispaar jau vins cietumaa esot bijis visai daudz-7 gadus-gan par narkotikaam,gan ierociem,gan laupiishanaam.Bijis cietumos gan Indijaa,gan Polijaa,gan Daanijaa,kur vins uzturaas lielaako dalju laika,kad dziivo Eiropaa.Ja veel runa par indieshiem-kraapniekiem,tad vins visvairaak dusmojaas uz savu advokaatu,kas vinjam prasot nenormaali lielu naudu,kuras vinjam vairaak neesot,taadeelj vins pat tagad pa kluso tuuristiem paardodot narkotikas.Vispaar jau vinjam galiigi gruuti ejot,jo,vismaz ar narktikaam,vins nevar tikt aaraa ne tikai no Himachal Pradesh,bet arii no Kullu,jo vinju jebkuraa briidii var paarbaudiit policija tikai taapeec,ka vins ir baltais.Ar mums vinsh,kaa pats teica,esot tik prieciigs runaat taapeec,ka vinjam esot pieriebies indieshu akcents un pashi indieshi,bet manijaam arii to,ka lielu dalju sarunas laiku (kas gan lielaakoties bija vinja monologs 5 stundu garumaa)vinsh muus veertee arii kaa potenciaalaas klientes(kas pieraadijaas arii sarunas beigaas,kad vins mums prasiija,vai negribam zaali vai ko tml.,iisti nesaprataam).Jaa,nu,bet lai gan vinjam ceriiba,ka kaut ko nopirksim,bija visu laiku,to,ka nebuusim nekaadas nopietnaas klientes,ar to vins domaaja taadus cilveekus,kas pirktu vismaz kilogramu hashisa(laikam))vinsh mums saaka prasiit,lai,ja satiekam taadus baltos,lai suutam pie vinja. Peec sarunas ar vinju juutamies arii daudz izgliitotaakas arii tajaa,kaa paarvadaat narkotikas un arii narkotiku likumos dazzaadaas Aazijas valstiis,hehe.Nee,nu taa jau laadziigs onka,pat zzeel palika,kad vinsh saaka staastiit,cik ljoti vins muus apskauzzot,jo mees peec meenesa tiksot atpakalj uz Eiropu,bet,nu,katrs pats izveelaas savu celju.
Pilniibaa saprotu,ka,iespeejams,gandriiz visiem(visdriizaak,iznjemot manus vecaakus)manis aprakstiitie “narkotiku piedziivojumi”un arii mana sajuusma par to poli liksies smiekliiga un neizprotama.Arii mums pasaam,kad atceramies,kaa aizvakar runaajaam ar cilveeku,kas vairaakus gadus seedeejis cietumaa un joprojaam tirgojas ar narkotikaam(piebildiishu,ka pirms brauciena uz shejieni nezinaaju nevienu,kas buutu lietojis ko stipraaku par zaali)tas viss liekas neticami,tomeer jaasaka,ka tajaas 5 stundaas uzzinaajaam ne tikai par narkotiku paarvadaashanu,bet arii ljoti daudz citas lietas,kas naaca no cilveeka ar milziigu dziives pieredzi.Lietas,kuras pat nebija pilniigaas muljkiibas(jo man jau,piemeeram, liekas,ka cilveeks,kursh paarvalda vismaz 5 valodas,nemaz nevar buut ljoti liels mulkjis).Un to vakaru,kas tika pavadiits,klausoties vinjaa,nekad,nekad neaizmirsiishu.
Jaa,bet par vakardienu-bijaam paraglaidingot.Dazzas no bildeem ieliku arii draugos.lv,bet iipashi vairaak neko nestaastiishu,jo lidinaashanos virs Dievu ielejas(Kullu ieleja,taatad)jau nemaz nevar taa aprakstiit.:)

Bez datora!

Kops iepriekseejaa ieraksta ir pagaajis kaads laicins,bet tas ir tikai taapeec,ka pa sho laiku izbaudiiju,cik esmu ljoti atkariiga no sava portatiivaa.Visaas tajaas datorlietaas saprotu patiesaam maz,taapeec tad,kad maneejam kaut kas notika,es uzticeejos Ankitam.Jaa,starpcitu,Ankits ir atpakalj no savas Everestaa kaapsanas ekspediicijas,kas patiesiibaa nebija uz Everestu,jo laikapstaaklju deelj lidmasiinas uz Nepaalu nelidoju. Taatad,tagad,kad esmu dabuujusi atpakalj savu datoru,rakstu so ierakstu.Datoru gan dabuju atpakalj bez lielas daljas no savas muuzikas un bildeem,bet,nu,vismaz man tagad ir fotoshops,hehe(ar kuru gan vispaar nemaaku riikoties).
Jaa,jaa,dziivojam joprojaam un arii par uzmaniibas truukumu joprojaam nesuudzamies.Dievagpdavaards,man liekas,ka peec meenesa,kad aizbrauksu atpakalj uz Latviju,iedziivosos kompleksos,jo neviens jau taa brutaali neluurees virsuu. Vispaar jau liekas,ka daudzas lietas,atpakalj Latvijaa,bus tik traki diivainas.Esmu saradusi ar sarkanajiem burkaaniem,stuuri mashiinaam labajaa pusee un braukshanu pa kreiso pusi,pat pie aarpraatiigajiem starppilseetu autobusiem(sheit es domaaju pilseetas,kas nav taalaak par 300 km viena no otras).Nu jaa,ne tikai pie pashiem autobusiem,bet arii pie veida,kaa cilveeki tajos tiek iekshaa-Tu redzi kaadu autobusu,kas brauc vajadziigajaa virzienaa un atliek tikai izstiept roku un autobuss apstaajas.Jaa,un durvju taisiisana valjaa un ciet jau nav probleema,jo paarsvaraa autobusi brauc ar durviim valjaa.Taatad,autobuss itkaa piestaaj(bet neapstaajas)un tad nu tiec iekshaa.Taisniibas labad gan jaasaka,ka mums,pienjemu,ka kaa eiropieteem,kuras pavisam noteikti nav pieraudshas pie taadiem autobusiem,shoferis savu vadiito braucamriiku apstaadina pavisam,lai varam iekaapt.Aaraa gan esam lekushas no daljeeji braucosha autobusa.Ja veel par lietaam,pie kuraam var pierast Indijaa,tad taas ir zemaas cenas gandriiz visam!Vieniigaa lieta,par kuru esam atklaajushas,ka taa ir taadaa pasha cenaa kaa Latvijaa,ir tualetes papiirs.Bet es jau laikam biju mineejusi,ka taa ir lieta,ko vinji iipashi neizmanto.Veikalos jau itkaa ir,bet mums ar anci ir ljoti lielas aizdomas,ka esam vieniigaas,kas tos peerk,jo peedeejo reizi,kad pirkaam,uz iesainjojuma bija razzosanas gads-2005.
Labi.Tas iisumaa viss.Riit,ja labs laiks,laizzam paraglaidingot,taadeelj arii bildes draudzinjos el vee bus peec kaada laicinja-no paraglaidinga(ar ceriibu,ka bus labs laiks un lai citi,kuri nezina,redzeetu,ka sir paraglaidings)un citaam Indijas lietaam.Chavinjaas!

darbs arii

Šajā ierakstā centīšos iztikt bez blenzošajiem indiešiem,visiem bērniem-mūsu „draugiem”,kuri katru vakaru sit pie durvīm,lai pēc tam laistos lapās un bez visām pārējām muļķībām,ar kurām jau savā ziņā esmu saradusi.Šis būs ieraksts par DARBU. Tātad,pašreiz ar Anci ejam uz divām skolām un trijiem bērnunamiem.No 15.aprīļa būs vēl viena skola. Nosaukumus nekā īpaši neizcelšu,jo tie tāpat neko Jums neizteiks,tomēr šo to par katru vietu un to,kā mums tur iet,mēģināšu tomēr uzrakstīt.
Personīgi man vismazāk patīk iet uz vienu no skolām.Nē,tas nav tādēļ,ka teorētiski šai skolai ir visvairāk jāsagatavojas,bet tas ir tādēļ,ka katru reizi pēc šīs skolas apmeklējuma paliek vismazākā sajūta par padarītu darbu.Skola,kurā mācības ir angļu valodā,ir viena no labākajām visā štatā,ar direktoru,kurš pielieto pavisam savādākas mācību metodes,nekā lielākajā daļā Indijas skolu un jā,ja vecāks ir atsūtījis savu bērnu uz šo skolu,tad viņš zina,ka ir izdarījis labu izvēli.Tomēr tie bērni šeit..Nu,nezinu.Iespējams,ka mēs ar Anci esam pārāk draudzīgas un tā,bet parasti no mūsu sagatavošanās darbiem nav bijusi nekādas jēgas,jo liela daļa tāpat neklausās ko sakām.Jāsaka,ka lielākoties runātāja ir Ance un,vismaz šajā skolā,es viņai esmu vairāk kā asistente.Tas nav tikai viņas nenoliedzami labākās angļu valodas dēļ(lai gan savējo es nenosauktu par ļoti sliktu),bet arī tādēļ,ka gadījumos,ja kaut kas jāstāsta lielākam cilvēku baram,man viss sakāmais var aizmirsties arī latviski,nemaz nerunājot par angļu valodu. Nu jā,skola laba,bet visi mūsu sagatavotie diskusiju uzdevumi,3 stundas meklētie atjautības uzdevumi un team-building spēles bieži vien ir kaķim zem astes.To laikam sauc par pieredzes trūkumu,ja?
Tad ir skola,kurā lielās basketbola speciālistes-Ance un Baiba-divreiz nedēļā māca basketbolu puisīšiem ap 14.Basketbols,ziniet,nav viņiem(šeit es runāju par visu Indiju)diezko populārs un šī skola ir vienīgā visā Kullu,kur ir basketbola laukums.Jāatzīst,ka,ja ņem vērā to,cik ļoti maz basketbols Indijā ir populārs,tad līmenis šiem skolniekiem nemaz nav tik peļams.Nu,treniņi jau kā treniņi(lai gan ko es atceros no saviem basketbola laikiem),tomēr visai lielas grūtības sagādā tas,ka angliski viņi māk apmēram tikpat daudz,cik mēs hindi valodā. Nekas,gan jau iemācīsim mīlēt Raini pa savam.
Jā,nu tad vēl ir viena skola,par kuru vēl neesam pārliecinātas,ko darīsim un ir 3 bērnunami.
Vienā,uz kuru braukājam jau visilgāk,dzīvo tikai puiši.Daļu no viņiem varējāt redzēt arī manā draugiem.lv galerijā ir visai patizlo nosaukumu(tas manas izdomas trūkuma dēļ)-„Bērni”.Arī šeit vislielākās grūtības sagādā tas,ka gan vadītājiem,gan puišiem angļu valoda ir zemā līmenī.Tomēr jāsaka,ka ļoti daudz var izdarīt ar žestu palīdzību.Šeit mēs cenšamies izskaidrot dažādas spēles,rīkojam fotosesijas un zīmējam.Nākotnē doma uzrīkot pikniku. Laikam jau nav labi tā dalīt,bet šī ir vieta,kur man patiešām visvairāk patīk braukt.Pretēji pirmajai skolai,kuru pieminēju iepriekš,šeit vismaz paliek tāda sajūta,ka esi kaut ko izdarījis,lai gan varbūt patiesībā,nekas TĀDS padarīts nav. Bet,nu,tā ir diezgan forša sajūta redzēt,kā pirmais,kurš mūs ierauga,priecājas par mūsu ierašanos un skrien to paziņot pārējiem.No viņiem vienmēr atvados smaidot.
Otrā bērnunamā dzīvošanas apstākļi ir visai nožēlojami. Dzīvo,šķiet,14 bērni(gan puiši,gan meitenes)vienā mazā,mazā divstāvu mājiņā,kurā ir ne vairāk kā 5 istabas. Ar angļu valodu šeit ir vēl lielākas problēmas nekā puišu bērnunamā gan bērniem(kuri ir vecumā no apmēram 2-12 gadiem),gan personālam.Šeit gan esam bijušas visai maz un tās reizes,kad bijām,zīmējām,locijām papīru un centāmies uzspēlēt kādas spēles,bet turpmāk laikam centīsamies vairāk iziet uz angļu valodas mācīšanu.
Un tad vēl ir bērnunams Manali.Tā ir otra pilsēta,kur darbojas Kullu projekts.Lielākā daļa brīvprātīgo gan parasti neizvēlas šo pilsētu,jo tā ir pārāk,pārāk tūristiska. Tā iemesla dēļ arī mēs uz turieni braucam tikai vienreiz nedēļā.Tātad,tas ir bērnunams,kurā ir kādi padsmit bērni,vecumā no 3-apmēram 14 gadu vecumam.Šajā bērnunamā apstākļi ir vislabākie,jo vadītāja patiešām ir apbrīnojama sieviete,kas vēl bez sava laika un līdzekļiem,ko viņa ieliek šajā bērnunamā,cenšas sameklēt arī citu palīdzību bērniem. Par spīti labajiem dzīvošanas apstākļiem,šeit paliek sajūta,ka uzmanība viņiem netiek pievērsta nekāda.Saprotu,ka bērnunama bērniem kā tādiem ir ļoti liels uzmanības trūkums,tomēr šeit,kā aizbrauc,uz katras kājas Tev apsēžas pa diviem bērniem,blakus nostājas vēl divi,kāds visu laiku mēģina pagriezt Tavu galvu savā virzienā,kāds visu laiku nes kaut kādus akmentiņus un viņi visi runā REIZĒ,lai gan angliski runā tikai 3!!! Jā,arī šajā bērnunamā būs jāmaina sava taktika.

Garais ieraksts

No iepriekšējā ieraksta nav pagājis īpaši daudz laika,tomēr pa šīm dienām ir noticis kas tāds,kas ar cilvēku notiek tikai reizi gadā-es paliku par vienu gadu vecāka.Tieši tāpēc daļa šī ieraksta būs veltīta manai dzimšanas dienai.Tātad,ja ņem kopumā,man ļoti nepatīk manas dzimšanas dienas un arī par šo es negribēju,lai kāds zina.Nezinātu jau arī,ja vien mūsu īrētās istabas saimnieka dēlam dzimšanas diena nebūtu 16.martā,par ko viņš,protams,neaizmirsa informēt arī mūs.Toties Ance bija tā,ka neaizmirsa informēt par to,ka mana dzimšanas diena ir 18.martā,un šis fakts Čipu patiešām ārkārtīgi sajūsmināja. Tā kā Čipu tagad,kad Ankits ir ekspedīcijā uz Everestu,ir mūsu biežākais viesis,16.martā mēs nevarējām viņu neapsveikt. Savas dzimšanas dienas pēdējās stundas viņs nepavadīja ar saviem draugiem,bet gan nāca pie mums skatīties filmas.Forši.
Ja atpakaļ pie manas dzimšanas dienas,tad varu pateikt,ka ari Čipu likās pašsaprotami mani apsveikt.Jau 17.martā dabūju torti ar uzrakstu „Happy Birthday Jiava” un vienīgo dzimšanas dienas īsziņu saņēmu tieši no viņa.Tas par to īsziņu ir loģiski diezgan,jo šeit,Indijā,manu Indijas numuru zina tikai trīs cilvēki-Ance,mūsu taksometra šoferis Deli un Čipu.Jā,bet ja par vārdu „Jiava”,tad tas esot domāts mans vārds,kam gan es atsakos ticēt,jo izrunāt viņš manu vārdu izrunā pilnīgi pareizi.Man gan drīzāk liekas,ka tas vārds ir vēl kāda Čipu iesauka vai kāds cits vārds hindi valodā un tā torte Čipu vienkārši palika pāri no viņa dzimšanas dienas.Nu,to mēs varēsim noskaidrot,kad atpakaļ būs Ankits.Jāsaka,ka arī tortes garša nebija tā labākā,bet svarīgākais jau ir nodoms,vai ne?  Sava dzīvokļa durvis turam diezgan bieži vaļā,nu,izvēdinātā istabā labāka domāšana un tā,un arī 18.martā tās stāvēja vaļā.Jā,bet tieši vakar šī durvju vaļā turēšana beidzās ar to,ka tagad mums ir pilns ar maziem indiešu „draugiem”,kuri nemāk praktiski nevienu vārdu angliski.Bija tā,ka brīdī,kad Ance sniedza man bezmaz vai privāto koncertu(dziedot un spēlējot ģitāru,kuru mēs dabūjām no Čipu brālēna)pie atvērtajām durvīm sastājās apmēram 15 sīki bērneļi no tuvējās skolas,kas pavērtām mutītēm klausijās Ancē.Tā kā viņi īsti nezina,kas ir pieklājība,tad jau pēc minūtēm 5ām visi šie bērneļi bija istabā un darīja ko nu kurais-cits turpināja klausīties Ancē,cits visu laiku atkārtoja jautājumu :”From which country do you belong?”(un tieši šādā formā mēs jautājumu par to,no kurienes nākam,esam dzirdējušas visbiežāk),tomēr lielākais vairums rakājās pa mūsu mantām.Tomēr kāds arī pamanijās parādīt uz torti un izmocīt jautājumu par to,kam tā ir.Nācās atzīties,ka mana.Pēc tam man nācās to pašu nelaimīgo torti viņiem izdalīt un noklausīties vēl vienu koncertu,šoreiz jau visu bērnu izpildījumā.Tagad man ir arī daudz vecu pildspalvu,kuru dāvināšana,iespējams,skaitās forša.Nu jā,bet ko es tur iepriekš minēju par to galveno labo nodomu..?:) Jā,un pēc tam, vakarā ,par manu dzimšanas dienu zināja jau visi apkārtējo māju bērni.Laikam pieminēju,ka man nepatīk manas dzimšanas dienas,ja?
Ai,bet tā jau joprojām dzīvojam. Pastiprinātā uzmanības pievēršana mūs jau ir novedusi līdz tādam stāvoklim,ka visiem lūrētājiem lūram pretī-citreiz niknāk,citreiz ar smaidu-,atkarībā no tā,kāds tajā brīdī ir mūsu garastāvoklis. Nē nu kopumā jau viņi visi joprojām ir jauki,tikai mēs vairs nespējam atšķirt tos,ar kuriem patiešām esam runājušas un tos,kuri mūs sveicina tikai tāpēc,ka esam baltās.Piemēram šodien,kad rakstu šo ierakstu(pašreiz ir 19.marts,bet vēl nezinu,kad to nopublicēšu)pie mums atskrien vesals bars bērnu,kas iespējams,bet tikai iespējams bija kādi no vakardienas manis sveicējiem,un tad nu viena meitene saka:”This is my sister!”Mums ar Anci pirmā doma bija par to,ka, patiesībā,mums pat nav ne mazākās nojausmas,kas ta ir tā pati meitene,kura atveda mūs iepazīstināt ar savu māsu.Jā,un ar to,ka viņi atnākuši,nepietiek,viņiem jāpaliek un jālūr apkārt.Pat ja nav ko teikt,viņi atnāk,skatās apkārt un smaida.Tā dara visi-arī pieaugušie.
Visu tāpat nevar aprakstīt.Šaubos,ka arī no maniem ierakstiem varēsiet saprast tās sajūtas,kādas šeit piedzīvojam.Varu mēģināt uzrakstīt,kā ar Anci smējāmies,kad pirms pāris nedēļām,kad bijām kādas citas pilsētas muzejā,nākot lejā no kalna ceļa,kas ved tikai uz to muzeju,mums pretīm uz motorollera brauca jocīga paskata vīrelis,kurš,neapstādinot savu braucamrīku un smaidot,iespējams,savu vislielāko smaidu,bļāva :”How was the museum?Good?”Atbildi jau viņš,protams,nesagaidīja,jo bija jau pabraucis garām. Varu arī mēģināt aprakstīt mūsu pārsteigumu,kad ievērojam,ka puiši no garāmbraucošās mašīnas mūs filmē,tomēr vienīgais,ko varu teikt,ka,ja patiešām vēlaties sajūtas,kuras būs grūti aizmirst visu dzīvi,atbrauciet padzīvot uz Kullu.
Jā,mīļie,un nedusmojiet,ja neatbildu uz vēstulēm vai albuma komentāriem draugos el vē.Ar tām bildēm dažreiz ir tā,ka interneta ātruma dēļ es pat riktīgi apskatīt viņas pati nevaru.Bet komentējiet,ja?Man patīk!:))
P.S Man joprojām labāk patīk ciemoties bērnunamos,nevis skolās..

tepat

Šodien puišu bērnu namā rīkojām fotosesiju. Sākām ar portretbildēm. Jāatzīst gan,ka ar manu fotoaparātu diezcik labas nesanāca,tomēr likās,ka viņi bija apmierināti. Nākamreiz,kad brauksim pie viņiem,solijām atvest attīstītās bildes.Jā,un kad portretbildes bija sabildētas,sākās trakā bildēšana,kur kaut ko,uz maiņām izmantojot manu fotoaparātu,bildēja gan viņi,gan es,gan Ance. Dažas no bildēm esmu ievietojusi arī šeit,vairākas-mazpazīstamākajā portālā draugiem el vē.Puika,kurš man pagājušajā reizē uzzīmēja zīmējumu-Diwan-ir gaiši brūnajā džemperī ar balto kreklu zem tā. Pozētāji viņi ir visīstākie. Ticu un arī ceru,ka kādreiz no viņiem izaugs vismaz viena slavenība,visdrīzāk,aktieris.Bez pozēšanas viņi prot arī dejot,turklāt,viņiem ir arī lieliska ritma izjūta. Pēc vienas no spēlēm,kuru spēlējām kopā ar viņiem,ar Anci tagad esam iemācijušās dažas jaunas deju kustības,hehe.Viņi to dejošanas spēli spēlēja bez jebkādiem kompleksiem,ja kas.Atšķirībā no mums abām.
Joprojām turpinām iet uz skolām. Aizvakar bija baigi labais nodoms-novadīt sesiju,kurā komandām jāizpilda vairāki atjautības uzdevumi-,bet šī ideja bija pilnīga izgāšanās. Nē,nu, patiesībā,ideja jau bija ļoti laba,tikai kļūda bija šai sesijai izvēlēties 6.klasi. Pēc skolas direktora vārdiem 6.klase vēl esot bērni,bet 7.klase varot tikt sākta uztvert kā pieaugušie.Un šī 6.klase patiešām uzvedās kā pilnīgi bērni-lielākā daļa mūsos neklausijās,uzdevumus pildīja daži un troksnis apkārt valdīja nepārkliedzams. Nākamreiz ņemsim vecākus. Tomēr par spīti tam,Ance saka,ka viņai šīs skolas bērni patīkot.Man laikam tomēr tie bērnu nama bērni.
Jā,tā nu mēs dzīvojam.Krāsu festivālā mēs tomēr tikām pierunātas iziet ārā(tādēļ mēs esot pilnīgi trakas)un rezultātu jūs,iespējams,jau redzējāt.Krāsa no matiem man vēl riktīgi nav izgājusi pat tagad.
Ak jā,no nākamās nedēļas ar Anci pastaigāsim uz vienu no retajām(ļoti retajām)skolām,kuria ir basketbola laukums.Prasmes jāatsvaidzina,ja. Tajā skolā spēlējot arī viens no Indijas kaut kādas basketbola izlases(laikam 14gadnieku),tā kā,ja pēc kaut kādiem gadiem Indijā basketbols būs tik pat populārs cik tagad ir krikets,tad ar Anci visiem stāstīsim,ka bijām tā un tā Indijas izlases basketbolista vienas no pirmajām trenerēm.