špricītes

Šodien ar Anci beidzot apdrošinājāmies. Protams,ceram jau,ka nekas nenotiks,bet,nu,kā saka,drošs paliek nedrošs. Vakar arī sapotējos pret A hepatītu. Ancei vakar bija konsultācijas pie tropu (ar "o",tā kā vārdā Toronto,nevis ar "o",kā vārdā ola)un tika vēl ieteikts sapotēties pret vēdartīfu,pret ko es noteikti sapotēšos,jo mani biedē,ka tagadējai pasaules vecākajai sievietei vienīgā meite nomira tieši no vēdartīfa. Jā,un vēl būs jādzer zāles pret malāriju.Atkal tas pats apgalvojums par to drošo,kas paliek nedrošs.
Palicis tikai nedaudz vairāk par nedēļu. Kaut kā jo tuvāk nāk,jo mazāks uztraukums.Lai gan nevarētu teikt,ka uztraukuma nav. Ir. Par to,ka ar Anci uzreiz nevarēsim izdarīt to,ko no mums gaida,par to,kā nokļūsim pašā Kullu ielejā un vēl arī par to,kā man lidostās izies ar manu nedaudz tik lielo zāļu daudzumu,ka mani varētu uzskatīt par narkomāni. Būtu pavisam muļķīgi,ja man visi plāni pajuktu tādēļ,ka neesmu ielaista lidmašīnā.
Ehh,nu tad jau redzēs. Labo domu spēks,labo domu spēks,LABO DOMO SPĒKS,SASODīTS!!!!

Brīnumi notiek!

Šorīt no rīta pamodos ar domu,ka izšķiras,ja ne mans liktenis,tad kaut kas līdzīgs tam. Īsti nevaru izdomāt apzīmējumu tam faktam,ka vienā dienā uzzināju atzīmi makrosocioloģijas teorijās,kurās no 33 testa jautājumiem nezināju nevienu,loģiski es domāju,ka būšu nesekmīga,tomēr nē-5! Vēl es uzzināju atzīmi vides zinātnēs,kur no neatceros cik jautājumiem,es nezināju arī nevienu,un arī tur 5! Bet pats galvenais brīnums ir mans 6 par manu mazo mēslu,jeb kursa darbu. Aaaaaaaaa,dievagodavārds,es nezinu,kā kaut kas tāds varēja atgadīties! Es taču staigāju apkārt un visiem stāstīju,ka par kursa darbu man būs -5as balles!!! Paldies visiem labajiem studenta dieviem! Tagad sajūta ir tiiiiiiiiiiik laba,būtu perfekta,ja rīt no rīta nebūtu jādodas pie ārsta,bet par to es varētu domāt tā,kā vakar vakarā domāju par kursa darbu-pēc 24 stundām viss būs beidzies! Jāsaka,ka par ārsta apmeklējumu es gan nestresošu tā,kā vakar stresoju par nesaņemto kursa darba recenziju(kuru gan saņēmu pusvienpadsmitos vakarā). Dzēru pat nomierinošās zāles. Bet tagad..tagad ir miers.:)
Un rīt varēšu ar skaidru prātu domāt par savu braucienu. Prieciņš!:)

Skārleta Johansone un slinkums

Nē,šodiena patiešām nebija pārāk forša. Pamodos ar drausmīgi sāpošu galvu un vaidēdama,ka sāp galva,nodzīvoju pusdienu. Kad likās,ka tā pārsprāgs pušu,beidzot iedzēru arī tableti,ko parasti nedaru. Negribu,lai brīdī,kad iesāpās mazais pirkstiņš,vajadzētu rīt 16 pretsāpju līdzekļus. Kamēr sāpēja galva,neko sakarīgu nevarēju padarīt,šeit es runāju par prezentācijas taisīšanu kursa darbam. Kaut gan,tas(galvas sāpēšana)tomēr nav īstais iemesls,jo aī tagad,kad galva nesāp,es joprojām neko nedaru skolas sakarā.
Nesen atnācu no centra,bijām ar Zani Poli arī "Draugos"kur diezgan sen nebiju bijusi.Dzērām alu uz ātrumu,ko es parasti daru tikai ar Lauru Jansoni(un viņa var uzvarēt jebkuru,tiešām!).Tagad nejūtos visai labi,un cenšos iestāstīt sev,ka mana sliktā pašsajūta varētu būt attaisnojums tam,ka netaisu prezentāciju.Pilnīgās muļķības,protams! Riebjas tā nepadarītā un NEPATĪKAMĀ darba sajūta. Aaaaaaaaaaa!!!!!!

Derīgākais darbs(ja tā to varētu nosaukt)šodien bija daudzās novilktās dziesmas no dc,kuras tagad klausos. Tai skaitā arī manas mīļākās aktrises Skārletas Johansones iedziedātais albums. Biju dzirdējusi tikai vienu viņas dziesmu un man patiešām nepatika. Tomēr,paklausoties vairāk,jāsaka,ka nav tik traki.Kā aktrise gan viņa vienalga labāka.

Pa dienu atkal uznāca vēl pāris trauksmītes. Un šoreiz par braucienu.Ir palikušas sasodītas 24 dienas!!!!!!!!! Līdz tam laikam vēl jāizdara tik daudz lietas,kas saistītas ar braucienu,bet man liekas,ka neko normāli nevarēšu sākt darīt ātrāk par 20.janvāri,kad beidzot būs aizstāvēts(vai arī neaizstāvēts,hehe)tas kursa darbs! Jezus~,galvenais nesākt raudāt!